Administratīvais process

Administratīvā procesa likuma grozījumi – 2013

2013.gada 1.janvārī spēkā stāsies jaunie Administratīvā procesa likuma grozījumi.

Likumdevējs šos grozījumus pieņēmis ar mērķi, lai administratīvo tiesu darbs kļūtu ātrāks un efektīvāks, tādējādi veicinot to, ka iedzīvotājiem šīs tiesas kļūst pieejamākas un labāk tiktu nodrošināta cilvēktiesību un vispārējo tiesību principu ievērošana.

Administratīvās tiesas ir tās, kas veic kontroli pār lēmumiem, ko attiecībā uz konkrētām privātpersonām izdevušas valsts vai pašvaldību iestādes un kas šīm personām radījušas, viņuprāt, nevēlamas sekas. Administratīvās tiesas ir tās, kas nodrošina taisnīgu spriedumu personu attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm. Piemēram, pašvaldība privātpersonai nevēlas piešķirt kāda veida pabalstu, bet pati persona uzskata, ka viņai ir visas tiesības uz tā saņemšanu, šajā gadījumā persona var griezties Administratīvajā tiesā, lai apstrīdētu pašvaldības lēmumu, tas nodrošina to, ka publiskās iestādes nevar uzspiest savā spēkā balstītus lēmumus.

Lai administratīvais process būtu efektīvs, ir jānodrošina tā taisnīgums un tiesību ievērošanas aspekts tajā. Turklāt svarīgi ir, lai lietas tiktu izskatītas saprātīgā termiņā. Pēdējos gados šie termiņi Latvijā ir administratīvā procesa visvājākais posms, jo  pārmērīgās noslodzes dēļ administratīvajā rajona tiesā lieta tiek izskatīta aptuveni pusotra gada, bet apgabaltiesā – gada laikā. Tāpēc pastāv risks, ka personas tiesībām vairs nav tik aktuāls apstrīdētais tiesību aizskārums, kāds tas bijis prasības iesniegšanas brīdī.

Tādēļ šajā sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas. Tiesas process ir jāpadara ātrāks,  elastīgāks. Tam ir jākļūst tādam, kas atsijātu  acīmredzami noraidāmus pieteikumus, kā arī samazinātu bezjēdzīgu pārsūdzību un blakus sūdzību birumu.

Tieši uz šo mērķi vērsti Administratīvā procesa likuma (APL) pēdējie grozījumi, kurus Saeima pieņēma 1.novembrī un kas stāsies spēkā jau nākamā gada 1.janvārī.

Personām, kuras ar pieteikumu varētu vērsties administratīvajā tiesā, svarīgas izmaiņas būs tās, ka tiesvedībā daudz plašāk tiks izmantots rakstveida process, jo administratīvās tiesas no nākamā gada faktiski pāriet uz rakstveida procesu kā pamatprocesu. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, ja persona lūdz pirmās instances tiesai nodrošināt mutvārdu procesu, tad tiesai tas ir jānodrošina, bet pārējās instancēs par to lemj tiesa.

Tas nozīmē arī to, ka nākamgad mainīsies arī pieteikuma saturs (persona tajā varēs lūgt lietu izskatīt mutvārdu procesā) un, līdz ar to, personai jau laikus būs jāizlemj – tā vēlas pieprasīt mutvārdu procesu vai ne.

No nākamā gada Administratīvā procesa likums noteiks, ka iestādes ir tiesīgas labot privātpersonu iesniegumos, ne tikai matemātiskās aprēķinu kļūdas, bet arī citas, ja tās nemaina lēmuma būtību, turklāt APL 56.pants ir papildināts ar nosacījumu, ka iestāde varēs atstāt bez virzības iesniegumu, ja tas nav parakstīts, būs iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības vai tam nebūs pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti. Šādos gadījumos iestāde iesniedzējam noteiks saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai. Ja šie trūkumi norādītajā laikā nebūs novērsti, iestāde iesniegumu atzīs par neiesniegtu un atdos atpakaļ iesniedzējam.

Jaunie likuma grozījumi paredz tiesības iestādei pašai atcelt tās izdoto apstrīdēto administratīvo aktu. Ja par iestādes izdoto administratīvo aktu iesniegs iesniegums, kas to apstrīd, tad iestāde varēs pati to atcelt un izdot jaunu bez iesnieguma nosūtīšanas par administratīvā akta apstrīdēšanu augstākai iestādei. Tas ir paredzēts divu veidu gadījumos, pirmkārt, kad iesniedzējs iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu nav lūdzis atlīdzinājumu, un otrkārt, gadījumos, kad iestādes izdotais jaunais administratīvais akts nerada iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedzējam nelabvēlīgas sekas.

Turpmāk iestādēm būs iespējama arī izlīguma iespēju novērtēšana. Izskatot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, iestādes pirms lēmuma pieņemšanas varēs noslēgt izlīgumu, informējot privātpersonu par lēmuma procesu un iespējamajiem noteikumiem, līdz ar to personai ir iespēja izteikt savu viedokli attiecībā uz piedāvāto izlīgumu.

Jaunie likuma grozījumi būtiski maina, kā arī dažādo valsts nodevu sistēmu administratīvajā procesā tiesā. Līdz 2013.gadam pieteikuma iesniegšanas valsts nodeva administratīvajai tiesai ir 20 lati, iesniedzot sūdzību apelācijas kārtībā papildus vēl 10 lati, savukārt kasācijas sūdzībai nav valsts nodevas.

No 2013.gada apelācijas sūdzības iesniegšana personai izmaksās 40 latus, taču, ja pieteikums tiek apmierināts, tad valsts nodeva tiek atlīdzināta. Pretapelācijas sūdzības iesniegšana šobrīd maksā piecus latus, bet no 1.janvāra par to būs jāmaksā 40 lati. Pašlaik , iesniedzot tiesā lūgumu par pagaidu aizsardzību un pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem, valsts nodeva nav paredzēta, taču nākamgad tas izmaksās 10 latus.

Papildinājums līdzšinējām nodevām nākamgad būs jauns maksājums- drošības nauda. Blakus sūdzībai tās apmērs būs 10 lati, par kasācijas sūdzību drošības nauda būs 50 lati. Saskaņā ar likuma grozījumiem drošības naudu atmaksā visā pilnībā, ja Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts pārsūdzēto tiesas lēmumu pilnībā vai daļā atceļ vai groza; Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnībā vai daļā atceļ. Likums nosaka arī gadījumus, kad atmaksā pusi un trīs ceturtdaļas no samaksātās drošības naudas. Drošības nauda nebūs jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Taču drošības naudas maksājumi stāsies spēkā nevis no 1. janvāra, bet gan  no 2013.gada 1.marta.

Taču jāuzsver, ka personām, kas tiesā prasību iesniedz pamatoti, procesa sadārdzinājums nav apgrūtinājums, jo ja persona sūdzas pamatoti tā savu naudu saņem atpakaļ.  Ar nākamo gadu tiek ieviesta gradācija, kas nosaka : kad naudu atmaksā pilnībā, kad – pusi un kad – trīs ceturtdaļas.

Vēl  izmaiņas paredz, ka personai tiesā vairs nebūs jāuzrāda valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments. Turpmāk tiesa pati informācijas sistēmā pārbaudīs, vai maksājums nonācis Valsts kasē.

Turpmāk administratīvajā tiesā tiks izmantoti arī jauni tehniskie līdzekļi- skaņu ieraksts un videokonferences . Izmantojot skaņu ierakstu, tiesas sēdes protokols tiek rakstīts saīsinātā formā un par tehniskā līdzekļa izmantošanu izdara atzīmi protokolā.

Jāpiebilst, ka ar 2013.gadu būs  vienādoti pieteikumu un sūdzību iesniegšanas termiņi visās instancēs, nosakot laiku – vienu mēnesi. Līdz šim apelācijas sūdzību varēja iesniegt 20 dienu laikā.

Personām būtisks ir APL 135.pants, kas izteikts jaunā redakcijā paredz-   “Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā norādīto adresi. Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.”

Jaunā Administratīvā procesa likuma redakcija ir pieejama „Latvijas Vēstneša ” tiesību aktu vortālā.