Preču drošuma kritēriji

Preču drošums

Iegādājoties preci mēs paļaujamies, ka tā ir kvalitatīva, tā atbildīs mūsu prasībām un tā būs droša ikdienas lietošanā. Par to, lai mūsu iegādātā prece būtu droša ir atbildīgi šīs preces ražotāji. Prece ir uzskatāma par drošu, ja nepastāv risks, ka tā varētu nodarīt kaitējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, personas mantai, kā arī videi. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 4.punkts nosaka, ka ja patērētājam ir pārdota nedroša prece vai sniegts nedrošs pakalpojums, tad tas ir uzskatāms par patērētāja tiesību pārkāpumu. Normas, kuras regulē preču drošumu Latvijā ir iekļautas Preču un pakalpojumu drošuma likumā.

Jēdziens “droša prece”

Būtiski ir noskaidrot kas saprotams ar jēdzienu „droša prece”. Preču un pakalpojumu drošuma likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka „droša prece ir jebkura prece, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos, paredzamajā lietošanas laikā un, ja nepieciešams, arī pakalpojuma sastāvā, ievērojot tās uzstādīšanas un uzturēšanas prasības, nerada vai rada minimālu ar preces lietošanu saistītu risku, kas uzskatāms par pieļaujamu un atbilst augstam drošuma, cilvēka dzīvības, veselības, personas mantas, kā arī vides aizsardzības līmenim.” Tas nozīmē, ka ekspluatējot preci tai paredzētajā veidā vai tā, kā ražotājam vajadzēja paredzēt, ka to ekspluatēs, tai jābūt drošai, respektīvi, tā nedrīkst radīt jebkāda veida draudus. Lai preces varētu laist apgrozībā, dažādām to kategorijām ir paredzēta atbilstības novērtēšana un speciālas prasības to drošuma nodrošināšanai. Arī Eiropas Savienības normatīvie akti (piemēram, direktīva par preču vispārējo drošumu) reglamentē preču drošumu.

Pastāv divi galvenie kritēriji, pamatojoties uz kuriem tiek izvērtēts preču drošums:

Kas ietekmē preču drošumu?

Ir jāņem vērā preces, uzbūve, raksturojums, sastāvs, iepakojums, tās uzturēšanas un uzstādīšanas instrukcijas izvērtējot preces drošumu. Ja prece var kļūt nedroša to nepareizi uzstādot, tad ir svarīgi lai preces ražotājs būtu pievienojis precei pareizu un precīzu tās uzstādīšanas instrukciju. Būtiski, lai prece atbilstu visām prasībām, kuras ir noteiktas normatīvajos aktos, attiecībā uz tās lietošanu. Ja precei nav īpašu, jeb specifisku drošuma prasību, piemēram, kā tas ir gultām, tad to drošums jāvērtē atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām, vispārpieņemtajiem preču lietošanas standartiem, labas ražošanas prakses kodeksa prasībām, un drošumu, ar kādu patērētājs, iegādājoties un lietojot konkrēto preci, var pamatoti rēķināties.

Ja patērētājs netiek informēts par preces drošumu vai arī tai nav pievienota lietošanas/uzstādīšanas instrukcija, tad šāda prece ir uzskatāma par nedrošu. Izvērtējot preču drošumu, ja ir paredzams, ka divas vai vairāk preces tiks lietotas kopā, jāņem vērā to savstarpējā ietekme. Piemēram, pārtikas traukiem ir jāatbilst augstākiem standartiem nekā traukiem, kuri netiek izmantoti šādam mērķim.

Vēl viens būtisks faktors preces drošuma izvērtēšanā ir marķējumi, kuri atrodas uz iepakojuma, preces noformējums, iepakojums, dažāda veida ar preci saistītas instrukcijas. Jo patērētāju maldinoša un nepareiza informācija var padarīt preci nedrošu.

Kādas ir patērētāja tiesības iegādājoties nedrošu preci? Gadījumā, ja nedrošā prece ir radījusi jebkāda veida kaitējumu, personai, videi vai personas mantai, tad patērētājam ir jārīkojas sekojoši:

  1. Jāziņo par notikušo atbildīgajai tirgus uzraudzības iestādei, jo prece var būt bīstama arī citiem patērētājiem. Tādejādi tirgus uzraudzības iestādei būs iespēja nodrošināt to, ka prece vairs netiks pārdota vai arī tiks veikti piesardzības pasākumi.
  2. Patērētājam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Prasība par zaudējumu atlīdzību ir piesakāma preces ražotājam vai preces izplatītājam, ja preces ražotājs nav nosakāms. Ja patērētājs vēlas saņemt atpakaļ naudu par nedrošo preci, tad viņam ir jāgriežas pie preces tirgotāja ar pirkumu apliecinošu čeku. Patērētāja prasība par zaudējumu atlīdzību ir jāiesniedz trīs gadu laikā no tās dienas, kad viņš ir uzzinājis vai viņam būtu bijis jāuzzina par preces vai pakalpojuma trūkumiem, viņam nodarītajiem zaudējumiem, kā arī par tiem atbildīgo personu (likuma «Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem» 14.pants).

Ja domstarpības starp preces pārdevēju, izplatītāju, ražotāju un patērētāju neizdodas atrisināt, tad patērētājam ir tiesības griezties pēc palīdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.