Kādi ir nodokļi Latvijā?

Latvijas nodokļu sistēma

Latvijas nodokļu sistēmu ietekmē gan Latvijas likumdošana, gan Eiropas Savienības noteiktās prasības. Latvijas nodokļu sistēmu var raksturot kā vidēju, jo katrs nodokļu maksātājs budžetā vidēji iemaksā 30% savu ienākumu. Turklāt daudzpusīgā Latvijas nodokļu likmju, atvieglojumu un atlaižu sistēma ļauj ikvienam nodokļu maksātājam izraudzīties vislabvēlīgāko darbības un savu līdzekļu izmantošanas sektoru. Latvijas Republikā ir zemākā efektīvā (vidējā) nodokļu likme Eiropas Savienībā. Pastāv arī vairākas tirdzniecības uzņēmējdarbības nozares, kurām ir savas nodokļu privilēģijas, sākot no 80% līdz pat 100% zemākiem maksājumiem: piemēram, Liepājā un Rēzeknē darbojas speciālas ekonomiskās zonas, arī Rīgas un Ventspils brīvostās ir pieejami nodokļu atvieglojumi.

Nodokļu principi ir noteikti ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests (VID), un pēc dalījuma pastāv tiešie un netiešie nodokļi. Netiešie nodokļi ir nodokļi, kas netiek tieši atvilkti no ienākumiem, un ar tiem apliek preces un pakalpojumus. Savukārt tiešie nodokļi attiecas uz visiem fizisko personu un uzņēmumu ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts ir nodokļa maksātāja taksācijas perioda laikā gūtā peļņa. Nodokļa fundaments ir uzņēmuma finanšu ienākumi, kuri tiek koriģēti atbilstoši likumam. Galvenokārt korekcijas veic, lai peļņa būtu lielāka par izdevumiem, kuri netiek aplikti ar nodokli (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi), vai, lai peļņu samazinātu par konkrētu summu, ja likums paredz nodokļa atvieglojumus. Nodokļa maksātāji ir:

Individuālie komersanti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Šī nodokļa likme ir 26%.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Sociālā nodokļa maksājumi palielina valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. Tādējādi sociālo apdrošinātā persona saņem šādus pakalpojumus: vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensija, slimības pabalsts, maternitātes pabalstu, apdrošināšana bezdarba gadījumā un apbedīšanas pabalstu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālais nodoklis)

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir viens no stabilākajiem ienākumu avotiem, kas papildina pašvaldību budžetus. Nodokļu maksātāji ir personas, kas ir pašnodarbinātas, vai komersanti, kuri reģistrējušies kā nodokļu maksātāji, arī zemnieku un zvejnieku saimniecības. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa ir paredzēta nodokļu maksātājiem, kuriem bijuši izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

Īpašuma nodoklis

Sākot ar 2010. gadu Latvijā ir jāmaksā ikgadējs nekustamā īpašuma nodoklis par nekustamo īpašumu 1% apmērā no dzīvojamo telpu – dzīvokļu un privātmāju – kadastrālās vērtības. Līdz 2010.gada janvārim šis 1% nodoklis bija obligāts maksājums tikai zemes un komerciālo platību īpašniekiem. Kā jau minēts, likme ir atkarīga no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:

  1. <40 000 LVL – 0,1%
  2. 40 001 – 75 000 LVL – 0,2%
  3. 75 001 <- 0,3% no kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

PVN ir patēriņa nodoklis, kurš ir piemērots visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī Latvijā. Ar minēto nodokli tiek apliktas preces un pakalpojumi, kas tiek pirkti un pārdoti izmantošanai vai realizācijai. Šo preces vai pakalpojuma cenā iekļauto nodokli samaksā gala patērētājs, tieši tādēļ tas uzskatāms par netiešo nodokli. Latvijā, vadoties pēc likuma par pievienotās vērtības nodokli, šobrīd ir spēkā nodokļa pamatlikme 21%, savukārt samazinātā PVN likme ir 10%. PVN ir universāls nodoklis, jo piemērots patēriņam, ar retiem, likumā noteiktiem atbrīvojumiem, un šis nodoklis netiek tieši piemērots uzņēmējdarbībai. Konkurences nosacījumu dēļ Eiropas Savienība ir izvirzījusi striktus noteikumus šī nodokļa piemērošanai.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis ir viens no svarīgākajiem pamatbudžetu veidojošajiem nodokļiem Latvijā (saukts arī par selektīvā patēriņa nodokli), to piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai importētas, un to maksā fiziskās un juridiskās personas. Akcīzes nodokļa pamatideja ir videi vai cilvēkam kaitīgo preču patēriņa ierobežošana, un , protams, valsts budžeta papildināšana. Nodokli aprēķina latos par preces vienību vai procentos, vadoties pēc preces cenas.
Latvijā 2010.gada septembrī ir stājušies spēkā likuma grozījumi, kas nosaka, ka līdz 2011.gada 30.jūnijam akcīzes nodoklis netiks piemērots dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo.

Akcīzes nodoklis

Preču pārvietošanas kārtību pār Latvijas robežu kontrolē ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (muitas nodokli), kā arī ar citiem Latvija muitas politikā paredzētajiem maksājumiem. Muitas nodoklis parasti ir iekļauts preces pašizmaksā.
Latvijā muitas nodokļu likmju sadalījums izskatās šādi:

Izložu un azartspēļu nodoklis

Izložu un azartspēļu nodoklis ir ieviests ar mērķi ierobežot azartspēļu attīstību valstī un gūt papildus ieņēmumus budžetā. Šis nodoklis ir jāmaksā uzņēmējsabiedrībām, kuras likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši licenci izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai. Azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek dalīti starp valsti un pašvaldību, attiecīgi 75% un 25%.
Ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas, savukārt ar izložu nodokli apliekamais objekts ir ieņēmumi no biļešu realizācijas. Azartspēļu nodoklis sastāda 15% no totalizatora vai derību organizēšanas ieņēmumiem, un maksājams katru mēnesi atbilstoši ieņēmumiem mēnesī.

Dabas resursu nodoklis

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas dabas resursu nodoklis tiek piemērots jau kopš 1991. gada. Šī nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Un šis nodoklis ir vērsts uz atbrīvojumiem, nevis ieņēmumiem. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm.
Ar dabas resursu nodokli apliekamās darbības var iedalīt trīs grupās:

Dabas resursu nodoklis ir jāaprēķina pašiem, un katram objektam tiek noteikta sava nodokļu likme.

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

2009.gada nogalē Ministru kabinets pieņēma noteikumus par vieglo automobiļu un motociklu nodokļa maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību. Jauniem auto nodoklis atkarīgs no CO2 izmešu daudzuma, savukārt vecākiem auto – no vecuma un motora tilpuma, bet motocikliem, pamatojieties uz to vecumu.
Izmaiņas nodokļa aprēķināšanai veicinās Eiropas Savienības izvirzītā mērķa – līdz 2015.gadam samazināt jaunu vieglo automobiļu radīto un siltumnīcas efektu izraisošo CO2 izmešu daudzumu līdz vidēji 140 gramiem uz kilometru – sasniegšanu.