Patenta seņemšana



Patenta mērķis ir izgudrotāja un patenta īpašnieka tiesību aizsardzība un izgudrotāju darbības veicināšana.

Patents ir dokuments, kurš apstiprina tā īpašnieka tiesības uz patentā norādīto objektu saskaņā ar valsts likumiem. Patents uz izgudrojumu dod tā īpašniekam noteiktu laiku ekskluzīvas tiesības  šo izgudrojumu izmantot, tiesības aizliegt tā izmantošanu citiem (izņēmuma tiesības). Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir aizliegts:
1) patentēto produktu izgatavot, piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem; 
2) lietot patentēto paņēmienu; 
3) piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem produktu, kas ir tieši iegūts ar patentēto paņēmienu; 
4) piegādāt vai piedāvāt piegādei patentētā produkta būtiskos elementus, ja trešās personas zināja vai tām attiecīgajos apstākļos vajadzēja zināt, ka šādi elementi ir derīgi un paredzēti izgudrojuma īstenošanai. Izņēmuma tiesības stājas spēkā dienā, kad publicēts paziņojums par patenta piešķiršanu, un beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no patenta pieteikuma datuma.

Patents norāda izgudrojuma autoru un izgudrojuma prioritāti, apstiprina faktu, ka dotais risinājums ir atzīts par izgudrojumu.

Izgudrojums ir aizsargājams ar patentu, ja tas ir jauns, tam ir izgudrojuma līmenis un tas ir rūpnieciski izmantojams.

Svarīgi, lai izgudrojums būtu jauns, tas ir nav tehnikas līmeņa daļa un nav publiski pieejams vai lietojams. Protams, izgudrojumu var publiskot līdz patenta saņemšanai, tomēr tādā gadījumā pieteikums patenta saņemšanai ir jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc publiskošanas datuma. Izņēmums ir negodprātīga publicēšana pret patenta pieteicēju vai viņa tiesisko priekšteci.

Izgudrojuma objekts var būt ierīce, paņēmiens, viela, vielu kompozīcija, bioloģisks materiāls. Par izgudrojumiem Patentu likuma izpratnē neuzskata: atklājumus, zinātniskas teorijas un matemātiskas metodes; estētiskus risinājumus; plānus, intelektuālās darbības, komercdarbības vai spēļu noteikumus un paņēmienus, kā arī datorprogrammas; informācijas sniegšanas paņēmienus.

Patenta īpašnieks var nebūt izgudrotājs, tas nozīmē, ka viņam piederēs ekskluzīvas tiesības uz izgudrojuma lietošanu, neieskaitot tiesības uz autorību un vārdu, kas pieder tikai izgudrotājam. Tāda situācija ir plaši sastopama darba attiecības, kad darbinieks, kura darba pienākumos ir izgudrotāj darbība, pētniecība, projektēšana, konstruēšana vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošana, rada izgudrojumu, bet tiesības uz patentu pieder darba dēvējam, ja darba līguma nav noteikts citādi. Darba devējs var savas tiesības īstenot 3 mēnešu laikā, pēc tam tiesības pāriet uz pašu izgudrotāju.

Persona, kas vēlas iegūt patentu uz izgudrojumu, iesniedz Patentu valdei patenta pieteikumu. Patenta pieteikumā ietver:
1) iesniegumu par patenta piešķiršanu;
2) izgudrojuma aprakstu;
3) vienu vai vairākas pretenzijas;
4) zīmējumus, ja aprakstā vai pretenzijās ir atsauces uz tiem;
5) kopsavilkumu. Patenta pieteikumam ir jābūt latviešu valodā. Pieteikuma daļa ar izgudrojuma aprakstu vai atsauci uz agrāku pieteikumu var būt iesniegta citā valodā, bet to ir jātulko 3 mēnešu laikā. Patentu valde izskata pieteikumu un pieņem lēmumu par patenta piešķiršana un nosaka 3 mēnešu termiņu, kurā jāsamaksā valsts nodeva par patenta publikāciju. Valsts nodevu apmērs ir atkarīgs no pieteicēja personas – ja pieteicējs ir izgudrotājs, valsts nodeva ir 40% no parastās, ja izgudrotājs ir skolēns, students vai pensionārs, valsts nodeva ir 20% no parastās.
Banner1Banner2Banner3
Banner4Banner5Banner6