Pievienotās vērtības nodokļa likumi

PVN reģistrācija

Normatīvais regulējums. Ar Pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrāciju VID regulē likums “Par pievienotās vērtības nodokli”, kurā uzskaitīti ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība, kā arī Ministru kabineta 2006. gada 14.novembra noteikumi Nr. 933 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

Reģistrēšanās kārtība

  • Lai reģistrētos VID kā ar PVN apliekama persona, nodokļu maksātājs iesniedz VID iesniegumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību vai attiecīgu pilnvarojumu, ja reģistrācijas iesniegumu iesniedz pilnvarota persona.
  • VID pēc iesnieguma izvērtēšanas, apsekošanas un citu pasākumu veikšanas, 10 dienu laikā reģistrē nodokļu maksātāju ar PVN apliekamo personu reģistrā, par reģistrācijas faktu pieņemot lēmumu.
  • VID ir tiesības iegūt informāciju par uzņēmumu, apsekot ražošanas objektus, lūgt informāciju par galvenajiem darījumu partneriem, darbības veidiem utml.
  • Nepieciešamos dokumentus reģistrācijai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā var iesniegt: jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā, elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai Uzņēmumu reģistra reģionālajā iestādē, reģistrējot uzņēmumu Uzņēmumu reģistrā.

Reģistrācijas atteikums

VID ir tiesības atteikt reģistrāciju, ja iesnieguma iesniedzējs nav sasniedzams tā norādītajā deklarētajā dzīvesvietā vai juridiskajā adresē; pēc VID darbinieka pieprasījuma nav sniedzis informāciju vai ir sniedzis nepatiesu inoformāciju par savām materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību. Lēmumu par atteikumu, reģistrēt ar PVN apliekamo personu reģistrā, var apstrīdēt 30 dienu laikā, iesniedzot rakstisku iesniegumu tajā klientu apkalpošanas centrā, kurā ir pieņemts lēmums. Personai ir tiesības precizēt reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti to iesniegt VID.

PVN maksātāja statusa iegūšana

Nodokļu maksātājs kļūst par PVN maksātāju ar lēmuma pieņemšanas datumu. Ar šo brīdi viņam visi veiktie darījumi ir jāapliek ar PVN, un viņi iegūst tiesības ar šo datumu atskaitīt priekšnodokli.

Par lēmuma pieņemšanu, nodokļu maksātājam tiek paziņots pēc viņa izvēles- nosūtot rakstisku lēmumu vai publicējot reģistrācijas faktu VID mājaslapā www.vid.gov.lv.

  • Ja lēmums tiek paziņots pa pastu, uzskatāms, ka reģistrācija veikta ar septīto dienu pēc lēmuma nodošanas pasta nodaļā.
  • Ja lēmums paziņots VID mājaslapā, tad personu uzskata par reģistrētu VID ar PVN apliekamo personu reģistrā ar nākamo dienu pēc šā lēmuma paziņošanas. VID mājaslapā var uzzināt arī informāciju par darījumu partneriem, noskaidrojot, vai viņi ir ar PVN apliekamas personas.

Izmaiņas

Iepriekš ar PVN apliekamo personu reģistrā bija jāreģistrējas, ja ar nodokli apliekamie ieņēmumi pāsniedza 10 000 LVL. No 2011. gada 1. janvāra ir jāreģistrējas, ja ar nodokli apliekamie ieņēmumi pārsniedz 35000 LVL iepriekšējos 12 mēnešos.

Ar PVN apliekamo personu reģistrā var nereģistrēties, ja nodokļu maksātājs ir vienreiz iegādājies preces Eiropas Savienības teritorijā, ar kuru pārsniegts 7000 LVL, nākamajā kalnedārajā gadā nav plānots iegādāties citas preces Eiropas Savienības teritorijā, kuru summa varētu pārsniegt 7000 LVL.

PVN likmes

Ar PVN apliek preces un apkalpojumus ar pamatlikmi 22% no darījuma vērtības kopš 2011. gada 1.janvāra, iepriekšējo 21% vietā. Samazinātā likme – 12%. Ar samazināto likmi apliekamie objekti uzskaitīti likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6.2.pantā.

Reģistrēties var arī brīvprātīgi, kad vēl ar nodokli apliekamais ienākums nav sasniedzis 35000 LVL. Ieguvums- var atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto PVN, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus. Tas nozīmē, ka budžetā maksājamo summu par veiktajiem darījumiem, var samazināt par priekšnodokļa summu, ko nodokļu maksātājs ir samaksājis, iegādājoties preces un pakalpojumus savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Deklarāciju iesniegšana

No reģistrēšanās brīža, PVN maksātājam ir jāiesniedz PVN deklarācijas. Pēc reģistrācijas PVN deklarācijas iesniedz par ceturksni. Beidzoties kalnedārajam gadam, nodokļu maksātāji nosaka taksācijas periodu nākamajam gadam. Tie, kuriem iepriekšējā gadā apliekamais ienākums nesasniedz 10000 LVL, iesniedz PVN deklarācijas reizi pusgadā. Tie, kuriem apliekamais ienākums sastāda summu no 10000 līdz 35000 LVL, iesniedz deklarāciju par ceturksni. Tie, kam apliekamais ienākums iepriekšējā gadā bija lielāks par 35 000 LVL, kļust par mēneša maksātājiem.

Preču piegāde uz ES

Nodokļu maksātāji, kuri veic preču piegādes uz Eiropas Savienības valstīm, sāk maksāt PVN par mēnesi. Pirmais mēneša taksācijas periods ir mēnesis, kurā sāka veikt piegādes uz Eiropas Savienību. Šādā gadījumā maksā PVN par mēnesi un iesniedz deklarācijas par mēnesi līdz kalendārā gada beigām. Nākošajā gadā taksācijas periodu nosaka pēc apliekamo darījumu summas iepriekšējā kalendārajā gadā.

PVN deklarāciju jāiesniedz:

  • ja iesniedz rakstiski, tad līdz mēneša 15. datumam pēc taksācijas perioda beigām;
  • izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tad līdz mēneša 20. datumam pēc taksācijas perioda beigām.

Iepriekš ar PVN apliekamo personu reģistrā bija jāreģistrējas, ja ar nodokli apliekamie ieņēmumi pāsniedza 10 000 LVL. No 2011. gada 1. janvāra ir jāreģistrējas, ja ar nodokli apliekamie ieņēmumi pārsniedz 35000 LVL iepriekšējos 12 mēnešos.

Ar PVN apliekamo personu reģistrā var nereģistrēties, ja nodokļu maksātājs ir vienreiz iegādājies preces Eiropas Savienības teritorijā, ar kuru pārsniegts 7000 LVL, nākamajā kalnedārajā gadā nav plānots iegādāties citas preces Eiropas Savienības teritorijā, kuru summa varētu pārsniegt 7000 LVL.

Uzņēmumu ienākumu nodoklis

Normatīvais regulējums. Galvenais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums atrodams likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Ar uzņēmumu ienākumu nodokli apliek uzņēmumu peļņu. Uzņēmumu ienākumu nodokli maksā:

  • Latvijā reģistrētas komercsabiedrības, individuālie uzņēmumi vai zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kuras sagatavo gada pārskatus saskaņā ar Gada pārskatu likumu;
  • no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, kas nav paredzēti valsts vai pašvaldību budžetā;
  • ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas, kuras ir uzskatāmas par nerezidentiem;
  • nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības.

Uzņēmumu ienākuma nodokli nav jāmaksā:

Uzņēmuma nodokli nav jāmaksā: individuālajiem uzņēmumiem (arī zemnieku saimniecībām), kuras negatavo gada pārskatus, privātajiem pensiju fondiem, biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām orgaizācijām, arodbiedrībām, uz kurām neattiecas gada pārskatu likums.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ir dažādas atkarībā no tā, kas ir nodokļa maksātājs. Tā piemēram:

  • uz komercsabiedrībām attiecināma 15% liela likme, kuru apliekamais objekts ir Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums;
  • 15 % likme piemērojama arī nerezidentu pastāvīgajai pārstāvniecībai, kuru apliekamais objekts ir Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums, kā arī tonnāžas nodokļa maksātāhiem ar apliekamo pbjektu- ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums un Latvijā un ārvalstīs gūatis apliekamais ienākums;
  • no 5 līdz 15% atkarībā no ieņēmumu veida uzņēmumu ienākumu nodokli maksā nerezidenti, apliekamais objekts- Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām.

Nodokļa samazināšana

Saskaņā ar likumu “Par uzņēmuma ienākumu nodokli”, nodokļu maksātājiem ir iespēja aprēķināto nodokli samazināt par summu, kādu nodokļu maksātājs ir maksājis par nodokli ārvalstīs. Obligāta prasība- nodokļu maksātājam jāapliecina nodokļa nomaksa ārvalstīs. To var izdarīt ar konkrētās ārvalsts nodokļu iekasēšanas iestādes apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvastīs samaksātā nodokļa summa. Maksājamā nodokļa samazinājumam jābūt mazākam par Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Ja ienākumi taksācijas perioda laikā ir iegūti vairākās ārvalstīs, tad šie noteikumi jāpiemēro atsevišķi par katrā ārvalstī gūtajiem ienākumiem.

Nodokļa samazināšana

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem jāiesniedz VID deklarācijas par katru nodokļa taksācijas gadu. Nodokļa taksācijas gada deklarācijas jāiesniedz vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu VID.

Uzņēmumiem nodokļa maksājumi taksācijas gada laikā jāveic valsts budžetā avansa maksājuma veidā līdz katra mēneša 15. datumam.

Katrā taksācijas periodā iemaksātās nodokļa pārmaksas VID ieskaita nodokļa maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai. Nodokļa maksātājs var pieprasīt atmaksāt pārmaksas, kas tiks izdarīts 30 dienu laikā pēc pieprasījuma.

Ja nodokļa maksātājam ir VID administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu parādi, tad VID summu, ko nodokļu maksātājs ir pārmaksājis, novirza šo neveikto maksājumu segšanai.

Mikrouzņēmums Latvijā

Normatīvais regulējums: Mikrouzņēmumu darbība tiek regulēta “Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Kritēriji mikrouzņēmumam

Jāveic uzņēmējdarbība šādās iespējamās formās:

  • individuālais komersants;
  • individuālais uzņēmums;
  • zemnieka vai zvejnieka saimniecība;
  • fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs;
  • sabiedrība ar ierobežotu atbildību

kā arī uzņēmējdarbība kura atbilst šādiem kritērijiem:

  • dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieki ir fiziskās personas, kuras ie vienlaikus ir arī valdes locekļi,
  • apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu,
  • darbinieku skaits nedrīkst pārsniegt piecus, taču darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus.

Mikrouzņēmuma darbiniekus nodarbina uz darba līguma pamata. Mikrouzņēmuma nodoklis jāmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Mikrouzņēmuma nodoklis ietver:

  • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,
  • iedzīvotāju ienākuma nodokli,
  • uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem,
  • uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums ir uzņēmumu nodokļa maksātājs,
  • mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Mikrouzņēmums var izvēlēties, vai maksāt mirkouzņēmuma nodokli, ja tiek ievēroti “Mikrouzņēmuma likuma nodokļa” noteiktie ierobežojumi:

  • Ja fiziska persona ir dalībnieks vairākās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, tad fiziska persona var maksāt nodokli tikai vienai no šīm sabiedrībām.
  • Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums drīkst sasniegt 500 LVL mēnesī. (Par ienākumu netiek uzskatītas dividendes, kuras aprēķina no mikrouzņēmuma peļņas.)
  • Mikrouzņēmums var iegūt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu tikai tad, jaiepriekš par to ir rakstveidā vienojies ar visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu. Norunu par mirkouzņēmum nodokļa maksāšanu kā atsevišķu noteikumu var ietvert arī darba līgumā.

Kā kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju?

  • Persona, vienlaikus ar savas uzņēmēmuma dibināšanu Uzņēmumu reģistrā var pieteikties uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Persona apliecina, ka pārskata gada laikā, kas atbilst mikrouzņēmuma nodokļa taksācijas periodam, tiks ievēroti likumā paredzētie ierobežojumi:paredzamais apgrozījums būs līdz 70000 LVL, mikrouzņēmums vēlās maksāt mikrouzņēmuma nodokli un paredzamais darbinieku skaits nepārsniegs piecus darbiniekus, par ko tiks informēti arī darbinieki. Vienas darba dienas laikā pēc subjekta reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, tiks elektroniski VID nosūtīta informācija par saņemto pieteikumu.
  • Fiziska persona, kas uzsāk saimniecisko darbību un reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, izvēlas veikt mikrouzņēma nodokļa maksāšanu. Vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu, fiziska persona iesniedz pieteikumu, kurā norāda informācija, kādu sniedz uzņēmums Uzņēmumu reģistrā piesakoties uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu.
  • Ja mikrouzņēmuma nodokli vēlas maksāt persona, kas jau ir veikusi reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai fiziska persona, kas jau ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, tad pieteikumu par reģistrēšano mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai tā iesniedz VID līdz primstaksācijas gada 15.decembrim.

Atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iespējams, iesniedzot ieniegumu VID līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads. Mikrouzņēmuma nodokļa aprēķināšana.

Mirkouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums tiek reizināts ar mikrouzņēmuma nodokļa likmi (tās apmērs ir 9%).

Ierobežojumu neievērošanas sekas

  • Ja mikrouzņēmuma nodokli maksājošā uzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz likumā noteikto, tad piemēro palielinātu nodokļa likmi.
  • Ar 20% likmi apliek mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļu, kas pārsniedz 500 LVL mēnesī.
  • Ja pārsniedz darbinieku skaitu, to ir vairāk par pieciem, tad 9% likmei pieskaita 2% par katru papildus nodarbināto darbinieku.
  • Ja pārsniedz apgrozījumu, tad pārsniegtajai apgrozījuma daļai piemeŗo nodokļa likmi 20% apmērā.

Mikrouzņēmuma nodoklis tiek maksāts četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Mikrouzņēmums iesniedz VID mikrouzņēmuma nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz mēneša 15. datumam.