Maksātnespēja
Kas ir maksātnespējas process?
Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.
Maksātnespējas pazīmes
Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:
- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
- parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības (vairāk par 1500 LVL vērtībā),un kreditors ir brīdinājis par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
- parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas;
- parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;
- saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;
- parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
Ko darīt ar parādiem
Risinājumi nodokļu parādu gadījumos ir:
- lūgt Valsts ieņēmumu dienestam pagarināt nodokļu maksājumu termiņus, atlikt maksājumu uz vēlāku laiku vai sadalīt pēc grafika noteiktos termiņos;
- uzsākt arī tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilgst aptuveni 2 gadus, bet šajā periodā jāmaksā atlīdzība administratoram.
Kas var iesniegt maksātnespējas pieteikumu
- kreditors vai kreditori;
- parādnieks;
- administrators tiesiskās aizsardzības procesā.
Jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienests gadījumos, ja parādnieks nav nokārtojis parādsaistības, no kurām nodokļu pamatparāda summa pārsniedz 1500 latus.
Pieteikuma iesniegšana
Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.
Kad uzsāk maksātnespējas procesu
Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Administratora iecelšana
Administratora amata kandidātu konkrētam maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu.
Izmaksas
Maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:
- atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzību par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;
- izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesā;
- izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem;
- izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;
- komandējumu izdevumus, kas tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;
- izdevumus, kas saistīti ar sanācijas plāna izstrādi un īstenošanu, kā arī izlīguma noslēgšanu;
- izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kas nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus maksātnespējas procesā administrators noslēdzis ar trešajām personām;
- izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;
- kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;
- izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;
- izdevumus, kas noteikti Maksātnespējas likuma 122. panta trešajā daļā;
- izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā maksātnespējas procesa nodrošināšanu.
Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem.
Administratora atlīdzība noteikta Maksātnespējas likuma 182. pantā. Par tās apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc proporcionālās takses (15% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu līdz 1% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 1 000 000 latu).
Administrators var saņemt atlīdzību arī pēc fiksētās takses šādos gadījumos un apmērā:
- no iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;
- līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja parādnieka aktīvi nesedz administrācijas izmaksas, – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;
- pirmajā kreditoru sapulcē noslēgtā izlīguma gadījumā – vienreizēju atlīdzību 30 minimālo mēnešalgu apmērā;
- sanācijas gadījumā – mēnešalgu 15 minimālo mēnešalgu apmērā.
Kā redzams, maksātnespējas procesa izdevumi un administratora atlīdzība nav maza un ne visi uzņēmumi to var atļauties maksāt. Tādējādi nereti rodas situācijas, kad uzņēmuma īpašnieki atstāj uzņēmuma eksistenci pašplūsmā, līdz maksātnespējas procesu ierosina kreditors pats, tai skaitā arī VID.
Atbildība par maksātnespējas neierosināšanu
Sekas un atbildība par maksātnespējas procesa neierosināšanu noteiktas Krimināllikuma 214. pantā. Par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.
Dalībnieku un valdes locekļu pārkāpumi
Viena no biežāk sastopamajām maksātnespējas pazīmēm ir situācija, kad parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus. Šāda situācija var izveidoties šaubīgu debitoru rezultātā, jo uzņēmumam nodokļi jāmaksā, bet nauda par gūtajiem ieņēmumiem nav saņemta.
Tomēr mēdz būt, ka šādā veidā uzņēmums novests līdz maksātnespējai apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ. Piemēram, uzņēmuma vadība (dalībnieks vienlaikus ir valdes loceklis) no uzņēmuma izmaksā sev lielus aizdevumus, nevis izmaksā atlīdzību vai algu. Nolūks – nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kad iestājas nodokļa nomaksas termiņš, to pagarina pēc pamatota iesnieguma VID uz maksimālo laiku, jau sākotnēji apzinoties, ka uzņēmums tiks likvidēts. Iesniedzot gada pārskatu, kurā parādās maksātnespējas pazīmes, uzņēmums piesaka maksātnespēju. Turpmāk parādu no debitoriem – valdes locekļiem (uzņēmuma īpašniekiem) – piedzen maksātnespējas administrators, ja tas ir iespējams. Tādējādi apzināti krāpta tiek valsts.
Jāņem vērā, ka Komerclikuma 182. pants nosaka, ka sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem (ne valdes loceklim) tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls, vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem. Citas izmaksas uzskatāmas par nepamatotām. Par sabiedrības līdzekļu nepamatotu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.
Kā noteic Komerclikuma 162. pants: nepamatoti izmaksātās summas ir pienākums atmaksāt pēc tam, kad personai kļuvis zināms, ka izmaksa nav pamatota. Nepamatoti izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums sabiedrībai atdot. Šādā gadījumā dalībniekam jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sabiedrībai šīs nepamatotās izmaksas rezultātā.